dīķ|is subst. muorks; opors; prūds barb.; pīļu d. — peiļu muorks; varžu d. — vardivu muorks; ķert zivis ~ī — giut zivs muorkā Piezīmes, avoti, varianti Piezīmes, avoti, varianti: MUORKS Piezīmes, avoti, varianti: - ..pi pierts muorka.. - (O. Seiksts, V. Lukaševičs "Valerjana dzeive i redzīni", Daugpiļs, 1996, 180 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MUORKS Piezīmes, avoti, varianti: - ..muorkā lobuoka mauduošona.. - (guņciks nu Vertukšnis // skaiteituoju komentari, "Latgale.lv", 2009 01 09, http://www.latgale.lv/lv/events/comments?id=1122&page=1, aptykts 2017 08 19) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MUORKS Piezīmes, avoti, varianti: - Ezereņš ir vairuok kai lels muorks.. - (Raibīs Suņs "Pyrma syltī", [Drycāni, 2011], 99 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MUORKS Piezīmes, avoti, varianti: - A meitinis tai i naizleida uorā nu muorka. Vardivis jau daroda pi itim čudikim. - (V. Lukaševičs "Bolti burti", Rēzekne, 2011, 10 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MUORKS (dem. MUORCEŅŠ) Piezīmes, avoti, varianti: - Muorceņā draudzeigi kūpā dzeivuo vysdažaiduokuos pasauļa radeituos radeibenis. Leluokys, mozuokys, opoluokys i na tik. Sova muorka daļa beja atvālāta ari vardiveitem. - ("Diena", 2012 06 01, https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/par-vardivkom-13950275, aptykts 2017 08 19) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MUORKS ('dīķis'), GIUT ZIVS MUORKĀ ('ķert zivis dīķī') Piezīmes, avoti, varianti: - Aiz tuo īgaranā muolainā izkaļneņā speid pagars muorks.. Pi muorka molā sied vīntuļs pajauns veirīts, mokšorys kuota vīnu golu gondreiž īmiercis iudinī. ci zivs giunās? Ta na jau, – jis atsoka. - ("Latgalīšu Kulturys Gazeta", 2012 05 20, https://www.lakuga.lv/2012/05/20/ku-navar-rukys-tu-padora-sirds/, aptykts 2017 08 19) - AK Piezīmes, avoti, varianti: - ..mozā muorkā peile ap peili trynās. - ("Latgalīšu Kulturys Gazeta", 2012 07 13, http://www.lakuga.lv/2012/07/13/par-patiksonu-i-napatiksonu-oluta-vaicuojums/, aptykts 2017 08 19) - AK Piezīmes, avoti, varianti: - ..kluotyn ir vasals hektars itūs gordūs ūgu kryumu, nu poša sāta, pogolms, kūšumkryumi, muorks ir sakūpts i zīdūšs.. - ("Latgalīšu Kulturys Gazeta", 2015 07 27, http://www.lakuga.lv/2015/07/27/cytaidi-latviskais-sira-sisona-aglyuna/, aptykts 2017 08 19) - AK Piezīmes, avoti, varianti: - ..vareiba giut zivs muorkā pi sātys. - ("Latgalīšu Kulturys Gazeta", 2016 07 13, http://www.lakuga.lv/2016/07/13/annysmuizys-saimineica-ilyudz-iz-annys-dinu-salnova/, aptykts 2017 08 19) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MUORKS Piezīmes, avoti, varianti: - Kai lobōk nūpļaut mōrka molas (A. Pundure "Es ziedēšu atmiņās", Rēzekne, 2021, 31 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MUORKS - ATAŠINE Piezīmes, avoti, varianti: - muorks - dīķis – (Vecvārdi Atašienē // V. Mičule „Rītava”, 2000, 54 psl.) – EM Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MUORKS - BIERŽPIĻS Piezīmes, avoti, varianti: - Ludzas piļs molā ir dzeivuotuoji, vīnam pašā duorza vydā lels muorks. Jis dūmoj tū muorka yudini nūlaist uz azaru. Izrūk labi dziļu gruovi, tai kaidas ass treis dziļu, muorkā yudins stuov daudzi augstuok na gruovs, bet yudins nu muorka natak uorā. - (aizr. A. Gari-Juone nu S. Matisona Domopolē, "Latviešu pasakas un teikas", http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/gr15/15F1409.htm, aptykts 2017 08 19) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MUORKS - VIĻĀNI Piezīmes, avoti, varianti: - „A wot i-liń tu morkâ, kur łynć marc, nuza-wiałć tu wysa płyks, i-liń pati dybyna i guli tu ti, dabosi badys!” - (Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 276 psl.) - RS Piezīmes, avoti, varianti: - Jis i nuza-wyłka, adza-gułas morkâ, a sałdats pa-jemia jô zyrgu, ..! - (Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 276 psl.) - RS Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MUORKS - VYDSMUIŽA Piezīmes, avoti, varianti: - Pi sātys izroka muorku. .. Muorkā iudiņs taids pazaļš. - (dzr. A. Kūceņš 1995 - 1997 g. Stabuļnīku Meža Trūpūs) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MUORKS, PRŪDS - VUORKOVA Piezīmes, avoti, varianti: - mōrks - dīķis - (Naporostī vōrdi i izteicīni // Vilmane Janīna (sast.), Vārkavas novada mutvārdu daiļrades pūrs. 2. grāmata, Rēzkne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2009, 146 psl.) – ML Piezīmes, avoti, varianti: - prūds - dīķis - (Naporostī vōrdi i izteicīni // Vilmane Janīna (sast.), Vārkavas novada mutvārdu daiļrades pūrs. 2. grāmata, Rēzkne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2009, 146 psl.) – ML Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: OPORS (dem. APAREŅŠ) Piezīmes, avoti, varianti: - ..pi bārza, akmiņa, pi ōbeļneicas vacōs, / pi sātmaļa, pi apareņa, / kryumeņa.. - (Ontōns Kūkojs "Kai byut" // "Katōļu Dzeive", 1991, nr. 1, 25 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: OPORS Piezīmes, avoti, varianti: - opors - iudiņa paļts; prūds - (Symts vuordu vuordneica // J. Cybuļs, L. Leikuma "Latgalīšu ābece (lementars)", 2 daļa, Lelvuorde, 1992, 88 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: OPORS Piezīmes, avoti, varianti: - opors — zema vieta, kur sakrājas ūdens - (A. Stafecka. Īpatnējo vārdu vārdnīca // A. Jūrdžys "Myužeygays kalinders", Rēzekne, 1999, 803 psl.) – KZ Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: OPORS Piezīmes, avoti, varianti: - īmārcu pierstus / opora vydā - ("Latvijas Avīze", 2017 07 19, http://www.la.lv/iz-velis-auklys-izmozguotuo-aizvakardina/, aptykts 2017 08 19) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: OPORS, PRŪDS Piezīmes, avoti, varianti: - Muna tāva zemeitē, bejušajā kolkoza prūdā, vardivu pīsapļidejs... I kaidus koncertus jōs rīsta laikā taisa — vysa apleicīne skaņ! Īlikšu internetā sovu oporu ar ekskļuzivu nūsaukumu — dobas simfoneja “Demografiskais sprōdzīņs”. Ōrzemu turisti pulkim skrīs šur. - ("Mōras Zeme", 2009 06 11) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: PRŪDS (barbarizmys) Piezīmes, avoti, varianti: - prūds - dīķis - (Tekstos sastopamo īpatnējo vārdu vārdnīca // Janīna Kursīte, Anna Stafecka "Latgale: valoda, literatūra, folklora", Rēzekne, 2003, 366 psl.) – ML Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: PŪREŅŠ, PRŪDEŅŠ - IZVOLTS Piezīmes, avoti, varianti: - Dīķus sauc par pūreņiem. Dīķa vārdu nelieto, saka arī pr`ūd'ęņč. Laukus sauc par tīrumiem. Sādžas vārdu nelieto, saka sola. - (Vija Leikuma, Izvaltas vietvārdi, Reiga, 1967 (rūkroksts LU Filol. Fakuļtetā), 4 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: - pr`ud'äņč 'dīķis' - (Vija Leikuma, Izvaltas vietvārdi, Reiga, 1967 (rūkroksts LU Filol. Fakuļtetā), 41 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: SĀŽOLKA, SĀŽOVKA (barbarizmys) Piezīmes, avoti, varianti: - sāžolka (arī: sāžovka) - dīķis - (Tekstos sastopamo īpatnējo vārdu vārdnīca // Janīna Kursīte, Anna Stafecka, Latgale: valoda, literatūra, folklora, Rēzne, 2003, 368 psl.) – ML Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: SĀŽAUKA (barbarizmys) - VIĻĀNI Piezīmes, avoti, varianti: - Wot ji it, it i atrun sażaǔku, iz-dziar ji jiǔdini nu tos sażaǔkys, kab jus ap-miejżt' i ap-ślejcynot' tamâ ustobieniâ i palik dyǔnia win. - (Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 245.psl) - RS Komentāri [0] Meklēt vēlreiz: Vārds: Satur saīsinājumu: adjektīvs (īpašības vārds) adverbs (apstākļa vārds) akuzatīvs anatomija antropoloģija apvidvārds arheoloģija arhitektūra astronomija atributīvs lietojums aviācija barbarisms baznīcas termins bezpersonas darbības vārds bibliotēkzinātne bioķīmija bioloģija biškopība botānika burts būvniecība datīvs daudzskaitlis dažādās nozīmēs deminutīvs demogrāfija diplomātija divdabis adjektīva nozīmē dzelzceļa termins ekoloģija ekonomika elektrība elektronika enerģētika entomoloģija etnogrāfija farmokoloģija filozofija finanses fizika fizioloģija fiziskā kultūra un sports folklora fotogrāfija frazeoloģisms gastronomija glezniecība gramatika grāmatvedība ģenētika ģenitīvs ģeodēzija ģeogrāfija ģeoloģija hidrotehnika horeogrāfija ihtioloģija I deklinācija II deklinācija III deklinācija III konjugācija II konjugācija I konjugācija informātika un skaitļotājtehnika instrumentālis interjekcija (izsauksmes vārds) ironiski iteratīvs verbs IV deklinācija īpašības ģenitīvs jaunvārds jurisprudence jūrniecība kalnrūpniecība keramika konjunkcija (saiklis) kopdzimtes vārds kulinārija ķīmija lamuvārds lauksaimniecība literatūra loģika lokatīvs lokatīvs matemātika medicīna medniecība mehānika meteoroloģija mežsaimniecība mikrobioloģija militārs termins mineraloģija mitoloģija muzeoloģija mūzika nākotne nelokāms vārds nievājoši nominatīvs novecojis vārds numerālis (skaitļa vārds) ornitoloģija pagātne paleontoloģija parasti daudzskaitlis parasti vienskaitlis particips (divdabis) partikula pārnestā nozīmē persona personas vārds poētisms poligrāfija politika postpozīcija prepozīcija (prievārds) pronomens (vietniekvārds) psiholoģija refleksīvais (atgriezeniskais) verbs reliģija saīsinājums sarunvalodas vārds sieviešu dzimte sieviešu un vīriešu dzimte substantīvs (lietvārds) tagadne teātra mākslas termins tehnika tekstilrūpniecība telesakari tēlniecība tiešā un pārnestā nozīmē tikai daudzskaitlis tikai vienskaitlis toponīms (vietvārds) valodniecība verbs (darbības vārds) veterinārija vēsture vienkāršruna vienskaitlis vienskaitlis un daudzskaitlis VI deklinācija vispārākā pakāpe vizuālā māksla vīriešu dzimte V deklinācija zooloģija zvejniecība žargonisms Palīdzība: kā meklēt?