gald|s subst. golds; apspriežu galds — sprīžu golds; apaļais g. — opolais golds; apaļā ~a konference — opoluo golda koņfereņceja; virtuves g. — vyrtuvis golds; viesi sēž pie ~a — gosti sēd aiz golda; <> ~i vai lūza no ēdieniem (~i lūza no ēdieniem) — goldi leiciņ leika aiz iedīņu Piezīmes, avoti, varianti Piezīmes, avoti, varianti: GOLDS Piezīmes, avoti, varianti: - ..pas///lapyn nu māmiņas, jej svidja maizīti zam golda.. - ("Reits", 1923, nr. 1, 34-35 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: "lai iz myusu goĻdim" - Rybynišku ansamblis, Baļtikys smotri, 2011, ~40 g.v. Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: GOLDS - KOLDABRINE Piezīmes, avoti, varianti: - [..] galotņu zilbēs: nosta, nostas, go~lda, go~ldam, mèida, losa. - (V. Kancāns "Kaldabruniešu izloksne" // Filologu biedrības raksti, XVII, Rīga, 1937, 48 psl.) - SJ Piezīmes, avoti, varianti: - ds > ts > с (tš > č): bolc, golc (galds). - (V. Kancāns "Kaldabruniešu izloksne" // Filologu biedrības raksti, XVII, Rīga, 1937, 52 psl.) - SJ Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: GOLDS - VIĻĀNI Piezīmes, avoti, varianti: - Pa-jedia tos galiś, aca-stoja nu gołda nust, - (Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 264.psl) - RS Piezīmes, avoti, varianti: - Pa-jemia, pi-leja pîna bludâ, i pa-statieja iz gołda i kiejsiela bludu pa-statieja.. - (Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 272 psl.) - RS Piezīmes, avoti, varianti: - ..sałyka liziejkys, ap-sadynoja juz posz ap gołdu i pa-rodia kaj aśt'..- (Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 272 psl.) - RS Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: SĒDĒT AIZ GOLDA - KOLUPS Piezīmes, avoti, varianti: - ..veras, ka sed jo bejušo siva aiz golda.. - (Rozaleja Vyngrīne, 83 g. v. Kolupa pog. Mozys [?] solā, aizr. Fraņcs Cepļaks 1927 g. // Latvīšu folklora laseitova, 211, 441) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: GOLDS Piezīmes, avoti, varianti: -..ka šai bejis kauns sedet pi vina golda ar taidu cysu maisu, kai es. . - (Kristopa Brema „Ceļōjums pa Latgolu”, [Preili] : Jasmuiža, 1992, 4 psl.) – EM Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: GOLDI LEICIŅ LEIKA - JUOSMUIŽA Piezīmes, avoti, varianti: - Jaunivis galdiņi ļeicin ļeika / Jaunika gaļdiņi pi sīnas pīslīti.. - (tautu dzīsme, Juosmuižys pog. aizr. F. Strods 1926 g.; Latvīšu folkora laseitova 229,68) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: AIZ GOLDA ('pie galda') - SIBIRS (< ŠKAUNA) Piezīmes, avoti, varianti: - tī aiz golda sēd buobu i puišu daudz - (Vitalejs Spuogis Krasnojarska apg. Bagatolā, dzims 1942 g. Krasnojarska apg. Dvinkā, īrakstejuse Lideja Leikuma 2006 g.; skonu fails portalā "garamantas.lv", http://garamantas.lv/lv/record/1691486#files, aptykts 21.09.2022) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Komentāri [0] Meklēt vēlreiz: Vārds: Satur saīsinājumu: adjektīvs (īpašības vārds) adverbs (apstākļa vārds) akuzatīvs anatomija antropoloģija apvidvārds arheoloģija arhitektūra astronomija atributīvs lietojums aviācija barbarisms baznīcas termins bezpersonas darbības vārds bibliotēkzinātne bioķīmija bioloģija biškopība botānika burts būvniecība datīvs daudzskaitlis dažādās nozīmēs deminutīvs demogrāfija diplomātija divdabis adjektīva nozīmē dzelzceļa termins ekoloģija ekonomika elektrība elektronika enerģētika entomoloģija etnogrāfija farmokoloģija filozofija finanses fizika fizioloģija fiziskā kultūra un sports folklora fotogrāfija frazeoloģisms gastronomija glezniecība gramatika grāmatvedība ģenētika ģenitīvs ģeodēzija ģeogrāfija ģeoloģija hidrotehnika horeogrāfija ihtioloģija I deklinācija II deklinācija III deklinācija III konjugācija II konjugācija I konjugācija informātika un skaitļotājtehnika instrumentālis interjekcija (izsauksmes vārds) ironiski iteratīvs verbs IV deklinācija īpašības ģenitīvs jaunvārds jurisprudence jūrniecība kalnrūpniecība keramika konjunkcija (saiklis) kopdzimtes vārds kulinārija ķīmija lamuvārds lauksaimniecība literatūra loģika lokatīvs lokatīvs matemātika medicīna medniecība mehānika meteoroloģija mežsaimniecība mikrobioloģija militārs termins mineraloģija mitoloģija muzeoloģija mūzika nākotne nelokāms vārds nievājoši nominatīvs novecojis vārds numerālis (skaitļa vārds) ornitoloģija pagātne paleontoloģija parasti daudzskaitlis parasti vienskaitlis particips (divdabis) partikula pārnestā nozīmē persona personas vārds poētisms poligrāfija politika postpozīcija prepozīcija (prievārds) pronomens (vietniekvārds) psiholoģija refleksīvais (atgriezeniskais) verbs reliģija saīsinājums sarunvalodas vārds sieviešu dzimte sieviešu un vīriešu dzimte substantīvs (lietvārds) tagadne teātra mākslas termins tehnika tekstilrūpniecība telesakari tēlniecība tiešā un pārnestā nozīmē tikai daudzskaitlis tikai vienskaitlis toponīms (vietvārds) valodniecība verbs (darbības vārds) veterinārija vēsture vienkāršruna vienskaitlis vienskaitlis un daudzskaitlis VI deklinācija vispārākā pakāpe vizuālā māksla vīriešu dzimte V deklinācija zooloģija zvejniecība žargonisms Palīdzība: kā meklēt?