meit|a subst. 1. (bērns vecākiem) meita; vienīgā m. — vīņmeita; 2. (jauniete) mārga; meita; mārgaite poēt.; meituška sar.; ~as uzvārds — pavuorde pa dzimšonai; Janīna Līpore, ~as uzvārdā Kromāne — Janina Līpuore, pa dzimšonai Kromāne; palikt ~as uzvārdā — palikt ar pavuordi pa dzimšonai; ~as gadi — jumpraveiba; 3. folkl. mārga; meita; svētās ~as — jumprovys; ganu m. — gonu meita; <> ~u ģēģeris sar. — meitičs (sīvinīks; buobačs) Piezīmes, avoti, varianti Piezīmes, avoti, varianti: MEITA Piezīmes, avoti, varianti: - ..byja Anna Profetinia, me^yta Fanuela, nu cilts Azer.. - (Evangelia Toto Anno..., Viļne, 1753, 11 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: (Evaģeliuma baļtiskajā puorvārsumā: "..bija praviete Anna, Fanuēla meita, no Ašera cilts.." - AK) Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MĀRGA Piezīmes, avoti, varianti: - Dźieweczka. Puella, adoleſcentula. Meitina / Meita. D. Mærga. - (Eļgera vuordineica, Viļne, 1683, 73 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MĀRGA Piezīmes, avoti, varianti: - soka, ka gribs precet kaida saiminìka meitu, skaistu, brangu màrgu - ("Jaunas Zinias", 31.07.1913, 5 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MĀRGA Piezīmes, avoti, varianti: - mārga - jauna meita, arī: līgava - ("Tekstos sastopamo īpatnējo vārdu vārdnīca" // J. Kursīte, A. Stafecka (sast.) "Latgale: valoda, literatūra, folklora", Rēzekne, 2003, 362 psl.) – ML Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MĀRGA Piezīmes, avoti, varianti: - Paleidzit, meža putni, / Mārgai pyuru darynōt. / Caune mete, lopsa aude, / Vōvereite čaučes tyna. - (J. Perlīns, Zvēri Viļakas pagasta tautas dziesmās // Mednieks un makšķernieks, 1940, nr. 3, 86-87 psl. (puorpublicāts nu "Daugavas Vēstneša")) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MĀRGA Piezīmes, avoti, varianti: - "Drywa" wysod aizajemia ar aprakstišonu wysaidu napidaribu. Bet padej^a laik^a ar it`u s`oka aizajemt par augstu. Tai "Dryw^a" mias w`inum`ar skaitam par `tu, kai "Waraklion^us m`argas trokoj", ka tur un tur palaidnias wodojas ar soldotim un t. t. - ("Liaužu Bolss", 18.11.1917, 2 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MĀRGA Piezīmes, avoti, varianti: - mārgu preceit tyuleņ pēc pirmējos sasatikšonas - ("Latgolas Bolss", 27.08.1966, 4 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MĀRGA, MEITA Piezīmes, avoti, varianti: - Klausit, kristtaw, kas tur taids aiz šo meženia doros? / - Kas doros? / A-ta margas ar puišim jaucas... / - Kaidas margas? Ar kaidim puišim? / - Redzit, tur strodoj lels pulks liaužu, pi zemes dorba. Moksoj labi, todel tur strodoj i puiši, i meitas.. - ("Drywa", 13.01.1916, 5 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: - Kaids nyu palyka pasaulis, baist i padumot. Margas pašas puišim karas koklâ... - ("Drywa", 13.01.1916, 6 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MĀRGAITE Piezīmes, avoti, varianti: - Nawar zynot, kam bk K. Skrinda wysas nateiribas grib sakraut uz myusu m`argaitem Letgal`item. Naw jau myusu s`iw'ites tai pasalaidušas, kai "Drywai" rod`os. - ("Liaužu Bolss", 18.11.1917, 2 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MEITUŠKA Piezīmes, avoti, varianti: - ..vīnu meitušku, kura vokorā apgrīzs golvu ar pakausi iz prīšku, īmīgs muti spylvynā.. - (O. Seiksts, V. Lukaševičs "Valerjana dzeive i redzīni", Daugpiļs, 1996, 181 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: JAUNOVA Piezīmes, avoti, varianti: - Kurs gon bārns, kura jaunova voi jaunēklis napazeist maigi zylōs rudzu pučeites, parosti pi myusu par naktineicu sauktmyusu tautā par naktineicu sauktōs? - (Naaizmērstule, Naktineica // Zīdūnis 1927 g., nr. 3, citāts pa: "Katōļu Dzeive", 1999, Nr. 8, 29 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: JAUNIVE - BUKMUIŽA Piezīmes, avoti, varianti: - Tī taida pīstuoška īt: Reizi kaida cīši smuka zemnīku jaunive sēd pi azara i sukoj sovus garūs zalta motus. ("Latviešu tautas teikas", Reiga, 1991, 293 psl., nu Bukmuižys) Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: JUMPROVA Piezīmes, avoti, varianti: - jumprova - jaunava - ("Tekstos sastopamo īpatnējo vārdu vārdnīca" // J. Kursīte, A. Stafecka (sast.) "Latgale: valoda, literatūra, folklora", Rēzekne, 2003, 360 psl.) – ML Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: JUMPRAVEIBA ('meitas gadi') Piezīmes, avoti, varianti: - ..byja Anna Profetinia, me^yta Fanuela, nu cilts Azer: tiey byja wa`ca, un dzeywowa, ar weyru §owu §ieptinius godus nu Jumprawibas §owas. - (Evangelia Toto Anno..., Viļne, 1753, 11 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: (Evaģeliuma baļtiskajā puorvārsumā: "..bija praviete Anna, Fanuēla meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca un pēc savām meitas dienām viņa bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru." - AK) Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: JUMPROVYS ('svētās meitas') Piezīmes, avoti, varianti: - 7. Bite J. Par Dīvu, valnu, jumprovom, naškeistim gorim, svātajim, čapāsluotuojim, bazneickungim, popim un vysaidim ļaužu muonim un muoneituojim / piec P. Bļahina latgaliski sarakst. J. Bite. — Pleskovā: Izd. i tip. «Spartaks», 1921. — 55 lpp.; 25,5×17. — Na obl. avt.: P. Bļahins; nazv.: Par dīvim, jumprovom un valnim un par bazneickungu malim. — (Broš.), 3500 eks. / Bite J. O boge, č'orte, devah, nečistoj sile, sv'atyh, koldunah, sv'aščennikah, popah i vs'akih drugih ļudskih sujeverijah i obmanščikah. (Na obl. nazv.: O bogah, devah i čert'ah, i o vraņje sv'aščennikov.) / Latyš/4-745 [LGĀ (Latviešu grāmata ārzemēs, 1920–1940. Rīga, 1998 - AK): 91] Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: JUMPROVA - BIERŽGAĻS Piezīmes, avoti, varianti: - Gara, gara jumprava ar vīnu aci. - (tautu meikle) - (saceituojs P. Špogis Bieržgaļa pog. // P. Birkerts (sast.) "Latvju tautas mīklas", Reiga, 1927, 173 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: (Atminiejums: "striķis" - tī pat, 201 psl. - AK) Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MAITA, MEITA - KOLDABRINE Piezīmes, avoti, varianti: - [..] vairākos vārdos saknes zilbes ei> ęi: męita, t'ęikt, smęjũs, zvęinìks [..]. - (V. Kancāns "Kaldabruniešu izloksne" // "Filologu biedrības raksti", XVII, Rīga, 1937, 44 psl.) - SJ Piezīmes, avoti, varianti: - Divskaņi ai, au, ui ir palikuši parasti nepārveidojušies: àita, màita, àiznest, làimę, vaĩgs, làiku (īstajā mērā); sàuss, jaũnc, làuki, aũgu; mùiža, pùika, mùita. - (V. Kancāns "Kaldabruniešu izloksne" // "Filologu biedrības raksti", XVII, Rīga, 1937, 49 psl.) - SJ Piezīmes, avoti, varianti: - ei: saknes zilbēs > ai: bàigas, maĩta, maĩtinę, làits // ļàits (leitis) [..]. - (V. Kancāns "Kaldabruniešu izloksne" // "Filologu biedrības raksti", XVII, Rīga, 1937, 49 psl.) - SJ Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: MEITIČS ('meitu ģēģeris') - VIĻĀNI Piezīmes, avoti, varianti: - Meitičs (lok.) — donžuāns (Viļāni u. c). - (H. Strods "Latgales etnogrāfisko terminu skaidrojums", Reiga, 1991, 32 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Vr. taipoš: līgava, meitene, jaunava, ģēģeris, brunči, mednieks Komentāri [2] Meklēt vēlreiz: Vārds: Satur saīsinājumu: adjektīvs (īpašības vārds) adverbs (apstākļa vārds) akuzatīvs anatomija antropoloģija apvidvārds arheoloģija arhitektūra astronomija atributīvs lietojums aviācija barbarisms baznīcas termins bezpersonas darbības vārds bibliotēkzinātne bioķīmija bioloģija biškopība botānika burts būvniecība datīvs daudzskaitlis dažādās nozīmēs deminutīvs demogrāfija diplomātija divdabis adjektīva nozīmē dzelzceļa termins ekoloģija ekonomika elektrība elektronika enerģētika entomoloģija etnogrāfija farmokoloģija filozofija finanses fizika fizioloģija fiziskā kultūra un sports folklora fotogrāfija frazeoloģisms gastronomija glezniecība gramatika grāmatvedība ģenētika ģenitīvs ģeodēzija ģeogrāfija ģeoloģija hidrotehnika horeogrāfija ihtioloģija I deklinācija II deklinācija III deklinācija III konjugācija II konjugācija I konjugācija informātika un skaitļotājtehnika instrumentālis interjekcija (izsauksmes vārds) ironiski iteratīvs verbs IV deklinācija īpašības ģenitīvs jaunvārds jurisprudence jūrniecība kalnrūpniecība keramika konjunkcija (saiklis) kopdzimtes vārds kulinārija ķīmija lamuvārds lauksaimniecība literatūra loģika lokatīvs lokatīvs matemātika medicīna medniecība mehānika meteoroloģija mežsaimniecība mikrobioloģija militārs termins mineraloģija mitoloģija muzeoloģija mūzika nākotne nelokāms vārds nievājoši nominatīvs novecojis vārds numerālis (skaitļa vārds) ornitoloģija pagātne paleontoloģija parasti daudzskaitlis parasti vienskaitlis particips (divdabis) partikula pārnestā nozīmē persona personas vārds poētisms poligrāfija politika postpozīcija prepozīcija (prievārds) pronomens (vietniekvārds) psiholoģija refleksīvais (atgriezeniskais) verbs reliģija saīsinājums sarunvalodas vārds sieviešu dzimte sieviešu un vīriešu dzimte substantīvs (lietvārds) tagadne teātra mākslas termins tehnika tekstilrūpniecība telesakari tēlniecība tiešā un pārnestā nozīmē tikai daudzskaitlis tikai vienskaitlis toponīms (vietvārds) valodniecība verbs (darbības vārds) veterinārija vēsture vienkāršruna vienskaitlis vienskaitlis un daudzskaitlis VI deklinācija vispārākā pakāpe vizuālā māksla vīriešu dzimte V deklinācija zooloģija zvejniecība žargonisms Palīdzība: kā meklēt?