miekšķētāj|s, -a subst. 1. (persona) meikšātuoj/s, -a; 2. (ierīce) meikšātivs
Piezīmes, avoti, varianti
Piezīmes, avoti, varianti: MEIKŠĒT ('miekšķēt') - AULEJA, VARAKĻUONI, ZVIERGZDIŅS
Piezīmes, avoti, varianti: - ‡ mîkšêt, -ēju Auleja, Warkl., Zvirgzdine, = miekšêt 1: m. ādas. - (EH vuordineica, I siej., 821 psl.) - AK
Piezīmes, avoti, varianti:
Piezīmes, avoti, varianti:
Piezīmes, avoti, varianti: IZMEIKŠĒT ('izmiekšķēt') - BIERŽGAĻS
Piezīmes, avoti, varianti: - ‡ izmīkšêt Bērzgale, ausweichen (tr.): i. pupas ūdinī. - (EH vuordineica, I siej., 467 psl.) - AK
Piezīmes, avoti, varianti:
Piezīmes, avoti, varianti: Vr. taipoš: miekšķēt, izmiekšķētājs, atmiekšķētājs, mērcētājs, izmērcētājs
Komentāri [0]
Meklēt vēlreiz:
Palīdzība: kā meklēt?
|
|