stārķ|is subst. žugure (Ciconia); baltais s. — boltuo žugure (Ciconia ciconia); melnais s. — malnuo žugure (Ciconia nigra); ~u ligzda — žuguru pereklis; s. klabina knābi — žugure parkškinoj Piezīmes, avoti, varianti Piezīmes, avoti, varianti: ŽUGURE Piezīmes, avoti, varianti: - "a" klusu izsauça Ane un parodija Ontei sovaidu putnu. Tei beja garkoja žugure. (..) Žugure taisijos laistis zemē. Barni gribeja redzeț, ku daris putns ar vardivi. - ("Abece. Dorbs un rutaļa myusu barnim". Sast. latgališu školu darbiniki. - [Pliskova]: Gunkurs, 1920, 14-16 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŽUGURE Piezīmes, avoti, varianti: - žugure, žugureite - (P. Stroda vuordineica, Rēzekne, 1933, 192 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŽUGURE Piezīmes, avoti, varianti: ..beja radzama žugures golva ar garu gnēzi. Žugure beja pīsamīguse pi perekļa.. (..) Žugure stōvēja uz kula jumta un purynōja plotūs spōrnus. - ("Taisneiba", 1940 09 03, 2 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŽUGURE ('stārķis), MALNUO ŽUGURE ('melnais stārķis') Piezīmes, avoti, varianti: - Žugure perekli taisa nu zoru. (..) Žugurei bīži paleidz cylvāki: nūgrīž kūkam viersyuni i izlīk vacu rotu skrytuli. Malnuo žugure dzeivoj mežā i sovu perekli taisa kūka žuburā. - (J. Cybuļs, L. Leikuma "Latgalīšu ābece (lementars)", 1 d., Lelvuorde, 1992, 92 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŽUGURE Piezīmes, avoti, varianti: - Žugure ir stārķis, a žeiguri ir zvierbuli.. - (M. Latkovska "Volūdys vaicuojums" // "Latgalīšu Kulturys Gazeta", 2008 04 27, http://www.latgale.lv/lg/news/article?id=2051, aptykts 2011 09 14) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŽUGURE ('stārķis'), ŽUGURE PARKŠKINOJ ('stārķis klabina knābi'), Piezīmes, avoti, varianti: - Parkškinoj žuguris pereklī. - ("Olūts. Literaturys almanahs", 15, 2010, 57 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŽUGURE - ATAŠINE Piezīmes, avoti, varianti: - žugure - stārķis – („Vecvārdi Atašienē” // V. Mičule „Rītava”, 2000, 60 psl.) – EM Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŽUGURE - BIERŽGAĻS Piezīmes, avoti, varianti: - ..žugure vēl šū bolt dīn staigoj pa purim un slapņom pļovom, lasīdama tuorpus, vardes un šķierzlotus. - (tautu puorsoka, R. Tabine Rēzeknes Birzgalos // P. Šmits, Latviešu pasakas un teikas, 13 gruom., http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/gr13/13A1710.htm, aptykts 2011 09 14) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŽUGURE - BIERŽPIĻS, BORKOVA, LUBUONS, PREILI, VARAKĻUONI, VIĻĀNI Piezīmes, avoti, varianti: - žugure Sk. Do. 74, Lubn. n. Etn. II, 97, Infl. (z. B. in Borchow, Preili, Warkl., Welonen), žuguris Manz. Lettus, Elv., žugurs U.,der Storch:uozuolā parkšķina žugure savā rata rumbā Austriņš M. Z. 15. žugure nese kaulu, iemete škurstinā Pas. IV, 277 (aus Domopol). Falls entlehnt aus dem Li. (vgl. auch žūguris, zugur(i)s und zubur(i)s und falls urspr. den Reiher bezeichnend (zur Bed. vgl. li. garnỹs, le. gar̂nis "Storch; Reiher") und falls mit žugur- nach Le. Gr.§ 35c aus žugar-, zu li. žuvìs "Fisch" und zur Wurzel von le. dzer̂t (vgl. ai. aja-gara-h, "Ziegen verschlingend", gr. δημο-βόρος lat. carni-vorus). Die Nebenform žigurs in diesem Fall aus žugurs, vgl. ostle. k`imūss u. a. FBR. IX, 113. Analog könnte žubur(i)s III die Wurzel von lat. ferīre enthalten (s. die Notiz zu žubeklis I). - (ME vuordineica, IV siej., 829 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŽUGURE - RUDZĀTYS Piezīmes, avoti, varianti: - Raugu tykt vaļā nu vīna žuguris perekļa - (Bryuvera Uļde, ~50 g.v., Rudzātuos, aizr. A. A. Bierzeņš 2020 g.) - AAB Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŽUGURE - TIĻŽA Piezīmes, avoti, varianti: - garòm kùjòm kʹeî žugurʹä - (V. Ūsele "Tilžas izloksnes apraksts", Reiga, 1998, 71 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: - žugurʹä - stārķis - (V. Ūsele "Tilžas izloksnes apraksts", Reiga, 1998, 151 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŽUGURE, ŽUGURS, ŽIUREJS Piezīmes, avoti, varianti: - Žugure (žugurs) - stārķis - (V. Lukaševičs "Latgaliešu - latviešu vārdnīca", Daugpiļs, 2011, 202 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: - Živrejs (žiurejs) - stārķis - (V. Lukaševičs "Latgaliešu - latviešu vārdnīca", Daugpiļs, 2011, 202 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŽUGURE, ŽUGRE, STARKS Piezīmes, avoti, varianti: - žugre (starks) / žugure - (Placinska vuordineica, 1973, 419 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŽUGURE, STORKA - STIERNINE Piezīmes, avoti, varianti: - žugurʹę / ē-c / = stārķis / "vàirs nàu dàuć tùs žuguru palʹić" / ME IV 829 žugure 't. p.' - (A. Skutule "Leksika Stirnienes izloksnē. Diplomdarbs", Reiga, 1971 (rūkroksts LU HZF, 136 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: - žugurʹę // stòrka / = stārķis. / žugurʹiś âd pùrâ vàrdʹivʹiś. M. V. / AA 1977 / Stirnienē - (LU Latvīšu volūdys instituta Apvydvuordu kartoteka) - AK Piezīmes, avoti, varianti: - žugurʹę, -is, ęi, i, -ê, -u / = stārķis / žugurę nʹeśę va^rdʹivʹi iz pʹ`ęęrk'l'i." GT (I, 3) / AA 1975 / Stirnienē - (LU Latvīšu volūdys instituta Apvydvuordu kartoteka) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŽUGURE, STARKS, STARKIS Piezīmes, avoti, varianti: - žugure - (Bērzkalna vuordineica, Rēzekne, 2007, 562 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: - starkis -eits, starkis -eits, der Klapperstroch, der Storch (-/e/s, -"e-) - (Bērzkalna vuordineica, Rēzekne, 2007, 491 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŽUGURS Piezīmes, avoti, varianti: - Storch{Storck}/ Schugguris - ("Lettus, Das iſt Wortbuch...", 1 d., 1638, 176B psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŽUGURS Piezīmes, avoti, varianti: - Boćian naʃki. Ciconia= Ʒubburs / ʒubburis. Ʒuggurs, ʒugguris / gârnis / kokadʒerwa. - (Eļgera vuordineica, Viļne, 1683, 19 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŽUGURS, ŠTORKS, SVĀTS PUTNYS Piezīmes, avoti, varianti: - Bocian. Storkis swats putnis Zubburis, Zugguris. - ("Lexicon Lothavicum", ~1725, 7) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŠTORKS - VYŠKI Piezīmes, avoti, varianti: - tevi štorks atnese - (Dubnys pog. ansamblis "Atzola", Baļtikys smotri, 2011, ~70 g.v.) - AAB Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: STARKS Piezīmes, avoti, varianti: - ..klētsčukurā pereklis bej starkam, / nu ūlom mozi starkalāni škēlēs.. - (Ontōns Kūkojs "Kai byut" // "Katōļu Dzeive", 1991, Nr. 1, 25 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: SATRKS - LEIVUONS Piezīmes, avoti, varianti: - starks - (Patmaļnīka Juoņs, dzims 192? Vylcānūs aiz Rūžupis, aizr. A. A. Bierzeņš 2004 g.) - AAB Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŽIUREJS, BACJANS, STĀRKS Piezīmes, avoti, varianti: - živrejs - stārks, bacjans, stārķis - (Vuordineica // Ilga Šuplinska (sast.), Susātivs. Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja, Rēzekne, 2008, 334 psl.) – ML Piezīmes, avoti, varianti: - stārks - bacjans, živrejs, stārķis - (Vuordineica // Ilga Šuplinska (sast.), Susātivs. Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja, Rēzekne, 2008, 332 psl.) – ML Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: ŽIUREJS Piezīmes, avoti, varianti: - Žyureji / Baltie stārķi - (O. Slišāns "Latgaļu volūdys vuordneica", 2009, 54 psl.) - AK Piezīmes, avoti, varianti: Piezīmes, avoti, varianti: Komentāri [0] Meklēt vēlreiz: Vārds: Satur saīsinājumu: adjektīvs (īpašības vārds) adverbs (apstākļa vārds) akuzatīvs anatomija antropoloģija apvidvārds arheoloģija arhitektūra astronomija atributīvs lietojums aviācija barbarisms baznīcas termins bezpersonas darbības vārds bibliotēkzinātne bioķīmija bioloģija biškopība botānika burts būvniecība datīvs daudzskaitlis dažādās nozīmēs deminutīvs demogrāfija diplomātija divdabis adjektīva nozīmē dzelzceļa termins ekoloģija ekonomika elektrība elektronika enerģētika entomoloģija etnogrāfija farmokoloģija filozofija finanses fizika fizioloģija fiziskā kultūra un sports folklora fotogrāfija frazeoloģisms gastronomija glezniecība gramatika grāmatvedība ģenētika ģenitīvs ģeodēzija ģeogrāfija ģeoloģija hidrotehnika horeogrāfija ihtioloģija I deklinācija II deklinācija III deklinācija III konjugācija II konjugācija I konjugācija informātika un skaitļotājtehnika instrumentālis interjekcija (izsauksmes vārds) ironiski iteratīvs verbs IV deklinācija īpašības ģenitīvs jaunvārds jurisprudence jūrniecība kalnrūpniecība keramika konjunkcija (saiklis) kopdzimtes vārds kulinārija ķīmija lamuvārds lauksaimniecība literatūra loģika lokatīvs lokatīvs matemātika medicīna medniecība mehānika meteoroloģija mežsaimniecība mikrobioloģija militārs termins mineraloģija mitoloģija muzeoloģija mūzika nākotne nelokāms vārds nievājoši nominatīvs novecojis vārds numerālis (skaitļa vārds) ornitoloģija pagātne paleontoloģija parasti daudzskaitlis parasti vienskaitlis particips (divdabis) partikula pārnestā nozīmē persona personas vārds poētisms poligrāfija politika postpozīcija prepozīcija (prievārds) pronomens (vietniekvārds) psiholoģija refleksīvais (atgriezeniskais) verbs reliģija saīsinājums sarunvalodas vārds sieviešu dzimte sieviešu un vīriešu dzimte substantīvs (lietvārds) tagadne teātra mākslas termins tehnika tekstilrūpniecība telesakari tēlniecība tiešā un pārnestā nozīmē tikai daudzskaitlis tikai vienskaitlis toponīms (vietvārds) valodniecība verbs (darbības vārds) veterinārija vēsture vienkāršruna vienskaitlis vienskaitlis un daudzskaitlis VI deklinācija vispārākā pakāpe vizuālā māksla vīriešu dzimte V deklinācija zooloģija zvejniecība žargonisms Palīdzība: kā meklēt?