|
 |
 |
|
zaķ|is subst. začs; pelēkais z. — palākais začs; baltais z. — boltais začs; ~u māte — začīne; ~u medības — začu medeiba; ~u pēdas — začu pādi;
<> viltotais z. kul. – muona začs; braukt par ~i — braukt par zači; bailīgs kā z. — baileigs kai začs; ar vienu šāvienu nošaut divus ~us — ar vīnu suovīni nūsaut div začus
Piezīmes, avoti, varianti
Piezīmes, avoti, varianti: ZAČS (dem. ZAČEITS)
Piezīmes, avoti, varianti: - začs, začeits - zaķis, zaķītis - (Vuordineica // Ilga Šuplinska (sast.), Susātivs. Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja, Rēzne: Latgolys Studentu centrs, 2008, 334 psl.) – ML
Piezīmes, avoti, varianti:
Piezīmes, avoti, varianti:
Piezīmes, avoti, varianti: ZAČS (akuz. ZAČU)
Piezīmes, avoti, varianti: - Kačs ar začu naleli draugi. ('Kaķis ar zaķi nav lieli draugi' - AK) - (I. Meikšāns "Latgališu abece", Novosibirskys, 1933, 50 psl.) - AK
Piezīmes, avoti, varianti:
Piezīmes, avoti, varianti:
Piezīmes, avoti, varianti: ZAČS - DRYCĀNI
Piezīmes, avoti, varianti: - začs 'zaķis' - (A. Vulāne "Dricēnu izloksnes leksika. Diplomdarbs", Reiga, 1980 (originals LU Filologejis fakuļtetā), 16 psl.) - AK
Piezīmes, avoti, varianti:
Piezīmes, avoti, varianti:
Piezīmes, avoti, varianti: ZAČS - VIĻĀNI
Piezīmes, avoti, varianti: - Kaczsz daǔdzi pi-grakoja, iz-gozia sajmijnicaj kriejumu bojkieniu, goja iz spowids, sa-tyka zaczi. Zaczsz soka: Kaczejt', brolejt', kur tu eji?” - (Stefania Ulanowska. Łotysze Inflant polskich, a w szczególności gminy Wielońskiej, powiatu Rzeżyckiego. Obraz etnograficzny. Część III. II Baśnie. // Zbiór wiadomości do antropologii krajowej. T. XVIII. Kraków, 1895, 249.psl) - RS
Komentāri [0]
Meklēt vēlreiz:
Palīdzība: kā meklēt?
|
|